Blogai
Paskelbk savo blogo įrašą 
23/07/2010 17:50
šodien piedomājotįkėlė
Uzsākot dienasgrāmatas rakstīšanu šeit, kaut kā likās svarīgāk dalīties ar to, ko ikdienā daru, īsinot laiku. Kas parasti paliek vairāk savai privātai lietošanai/nelietošanai. Tās tādas noskaņu fantāzijas, parasti nesaistītas ar konkrētiem cilvēkiem vai vietām.
ChivasRega
Ja neaizmirsīšu ceļu uz šejieni, varbūt padalīšos vēl kādreiz. Notikuma vieta: jebkura telpa, kur ir spogulis, galds, liels, ērts klubkrēsls Darbojošās personas: es un kāds Laiks: ne pārāk vēls vakars. Tikko ienākusi pēc ilgas gulēšanas karstā vannā. Kaila. Tu sēdi tur tā krēslā. Gribu, lai aizgriezies, gribu tikai tapt redzēta spogulī. Krēsls tiek pagriezts, sēdi tā ar muguru/sānu pret mani. Ar pagaidām nenoturīgu interesi, varbūt mulsumu skaties spogulī uz to, kas notiek rokas stiepiena attālumā. Negribu, lai pieskaries. Nu jau sēžu uz galda, kājas pāri galda malai. Vienmēr sākumā patīk ar rokām sevi paglāstīt, pārvilkt pār kaklu, tad zemāk līdz pleciem, mazliet vēss. Tāds rudenīgs vēsums no atvērtā loga. Nav iebildumu. Patīk, kad krūtis kļūst tvirtas , kad to galiņi dāsni rāda savu skaistumu. Sēžu ar abām rokām mierīgi baudot savas ādas siltumu. Tu skaties. Nu jau vērīgāk, iespējams sajūsminies kā mati skaisti krīt pār vaigiem un ausīm, mazliet mežonīgi, iespējams baudi to skatu, kā pirksti saspiež krūšu galus, iespējams, nemaz neskaties uz mani.. bet sēžu un turpinu. Un rokas pamazām nolaižas zemāk, pārslīd vēderam, paspēlējas ar mīkstajām spalviņām pie gūžām, tad atkal pie krūtīm, pēcāk jau pavisam noteikti noslīdot līdz klēpim. Gluds un silts. Jaušami silstošs. Kājas, līdz šim kopā saliktas, tomēr palēnām ļaujas pašas glāstiem. Paveras, no kājstarpes novējo viegla melleņu smarža, vēl saglabājusies no vannas un ziepēm. Visa plauksta slīd starp kājām, tad augstāk, tad atkal zemāk, pirksti sakļauti cieši kopā. Uzlieku vienu pēdu Tev uz pleca, tajā pašā brīdī sajūtot tavu roku apkļaujamies, mēģini paskatīties uz mani. Nē, ar īkšķi aiz auss pagriežu Tevi atpakaļ, vēl ne. Tāpat spogulī redzu kā tavs loceklis ir jau padevies maniem pēdas glāstiem uz kakla, briestot arvien lielāks, lēnām. Kājas pirksti spēlējas ar ādu starp kaklu, saķer auss ļipiņu, atlaiž un turpina būt blakus. Rokas tikmēr mazliet vairāk vaļas dod pirkstiem, tie lokās un spēlējas starp kaunuma lūpām, kamēr miklums redzams jau arī tev, kļūst sārts un pavisam karsts zem plaukstas. Melleņu smarža vēl izteiktāka, uzsilusi starp pirkstiem un ādu ap nu jau pavisam miklo šķirbiņu. Krūšu gali nu stingri un kārīgi, bet ne vairs no vēsuma. Pietiks Tev redzēt. Aizsienu acis. Pati pārkāpju pāri Tavai galvai, mati uzbudinoši noglāsta manus stilbus. Notupstos uz krēsla roku balstiem, kājas plati, pežiņa pagriezta pret tavu seju. Doma, nez sajūti to īpašo smaržu vai vēl ne, vai jūti, cik esmu tālu/tuvu. Droši vien. Tava mēle meklē siltumu un ātri arī atrod, spēlējas ar lūpiņām, uzlaizot pāri pārlijušo miklumu, jūtu kā tu to ieloki lēnām starp apakšējām lūpām, tā kustas tur brīvi, nepiespiesti, meklējot, kur jūtīgāks, kur sieniņas atsaucas pieskārieniem pulsējot. Man ir jau ļoti labi, jūtot kā ik pa brīdim pārslīd arī manam dibena caurumiņam, paspēlējas tur, tad atkal atpakaļ, ieslīdot miklumā. Tavs loceklis pulsējošs un uzbudināts, atrodu to skatoties spogulī, apķeru ar roku, saspiežu ciešāk, baudot ar īkšķi īpaši zīdaino locekļa galviņas ādu. Lēnām, bet spēcīgi turpinu savilkt pirkstus ciešāk, tad atlaist. Tik ļoti sakārojas tava draudziņa sevī, nolaižu kājas starp tavējām un iesēžos klēpī, tik mikls, uzreiz uzslidinos brīvi loceklim, pēc dažām kustībām, jau esmu pavisam tuvu labsajūtai. mani brīvi krītošie mati pār pleciem spogulī atspīd, jūtu tavas rokas satverot manas krūtis plaukstās, pavisam cieši, tad sasteigts bet alkstošs skūpsts uz pleca, starp lāpstiņām, gurni sitas pret tavām kājām, loceklis iekšā piebriest, jocīgi, šādi tik ļoti labi jūtu, baudu katru pieskārienu. Viena no tavām rokām noslīd līdz klitoram, pēc dažiem pieskārieniem, instinkts liek uzsēsties tev ciešāk, piekļauties, sajust to karstumu plūstam un saplūstam, tavi pirksti turpina tur tā spēlēties, arvien straujāk, līdz nespēju vairs noturēties, izplūstu nu jau arī tavā saraustītajā elpā, pāris reizes manai šķirbiņai saraujoties ciešāk ap tevi manī, nekontrolētas kustības abpusējas, karstums un mazliet vēl tās melleņu smaržas izplūstam pār kājām.
Jūsų komentaras
Komentarai
4
| ||
