Sievietes un viņu mīļākie

zuddwzujgdadg4cn59b3a1e417d27
Ne tikai vīrieši spēj izcili ierindoties donžuāna lomā un veltīt žilbinošus smaidus savaldzināmajai lēdijai. Mīts, ka tikai vīrieši ir tie nelieši, kuri iegādājas sev mīļāko, tiešām ir mīts. Tikpat daudz sieviešu, cik vīriešu, dzīvo dubultu dzīvi.

Katram gan ir citi iemesli, katram citi attaisnojumi… Kāpēc sievietes iegādājas sev mīļākos? Es mazliet parunājos ar dažām drosminiecēm.

“Man jau patiesībā viss ir ideāli!” smaidot saka Laila (Laila ir 34 gadus jauna sieviete, kurai paralēli attiecībām ar vīru ir mīļākais jau 5 gadus) “Esmu jau tik ļoti pieradusi pie šīs dubultās dzīves, ka pat nezinu, kā būtu, ja būtu savādāk! Toreiz, kad viss sākās, tas likās kā tāds nenozīmīgs un īslaicīgs sakars, kas tagad ir pāraudzis ilgstošās, gandrīz kā vēl viena laulība, attiecībās! Sākumā tā likās kā spēle, tikai tagad saprotu, ka šī spēle nemaz tik drīz nebeigsies!” “Kā tu to spēj? Vai nav grūti ik dienas dzīvot divas, tik dažādas dzīves?”  mani nepamet izbrīns un ziņkāre.

“Pie tā pierod! Svarīgākais, lai tas otrs, tavs mīļākais, ar to spēj samierināties. Redz, sievietēm tā situācija liekas vieglāk sagremojama, bet vīrieši ir vairāk privātīpašnieki. Viņiem ir grūti samierināties, ka viņu mīļotā vakarā dodas mājās pie sava vīra, ka viņš nevar brīvi tai novēlēt arlabunakti un citi sīkumi, tomēr, ja viņi mīl, tad viņi samierinās, jo samierināties ar galēju zaudējumu ir daudz grūtāk.” “Vai atceries, kā tas viss sākās?” “Tas viss sākās kā joks. Mēs iepazināmies vilcienā, braucot uz Jūrmalu. Bija vasara. Toreiz mazais nekādi nevēlējās rimties un visu laiku nevaldāmi skraidīja  pa vagonu. Es biju nogurusi viņu apsaukt. Tad pienāca viņš ar mazo pie rokas un teica, ka viņi esot sarunājuši, ka turpmāk mammu klausīšot. Es nezinu, kā īsti viņš piekukuļoja mazo, bet tas likās tik burvīgi! Un ar to arī viss sākās, pastaigas Jūrmalā, viena pēc otras, tad tikšanās pilsētā. Nu tā kaut kā. Kad tas viss pārgāja jau citā līmenī, bija bail ko pārtraukt, jo jūtas, kas valdīja, bija pārāk lielas. No vīra šķirties nevēlējos, jo negribu bērnam šķirtu ģimeni, vismaz ne tagad… Gan kādreiz šī situācija atrisināsies!”

Liekas sarežģīti un neizprotami, tomēr jautājums, pie kā vainojams vīrs, paliek spēkā. “Es nemaz nezinu vai pie kaut kā ir vainojams vīrs. Varbūt pie tā, ka viņš mani par daudz atstāja novārtā? Varbūt viņam bija un ir arī tagad pārāk svarīgas nodarbes ārpus mājas, ja reiz nav pamanījis, ka sieva peld citos ūdeņos jau piecus gadus… Es nezinu… Zinu tikai to, ka pirms visa šī es jutos vientuļa, bieži nevienam nevajadzīga, vēlāk tas viss mainījās. Tagad zinu, ka ir kāds, kurš mani vienmēr gaida, kurš vienmēr ir gatavs mani atbalstīt un sniegt roku.” Tātad es saprotu, ka vīrs bija pārāk vienaldzīgs, lai saprastu, ka sieva vēlas ko citu, bet kāda cita situācija mani pārsteidza vēl vairāk. Viņa (28 gadi), veiksmīga, radoša, jautra un dzīvespriecīga, pēc kuras nekad nepateiksi, ka tur rit slepena dzīve, atzīstas, ka arī viņai ir ārpuslaulības sakari!  Vai uztvērāt? Sakari! Daudzskaitlī! “Tēma “es un mīļākie” ir seriālu cienīga. Mīļākais, ja to tā var nosaukt, nav viens, bet daudzi!” “Tu to paziņo tik viegli? Kā tas ir saprotams?” mani māc pārsteigums. “Jā, iespējams, dīvaini izklausās, bet zini, es tā jūtos vienkārši ideāli. Neveidoju attiecības ārpus mājas, kas būtu ilgākas par pāris tikšanās reizēm, jo tādējādi ir izslēgts iemīlēšanās risks. Ir, protams, dažreiz interesanti un valdzinoši, jo mīļākie ir uzmanīgi, rūpīgi, vienmēr par tevi atceras, bet… es zinu, ka tas ir tikai šajā stadijā. Arī mans vīrs kādreiz bija rūpīgs un  veltīja man uzmanību, bet tad tas viss beidzās! Un ne jau tāpēc, ka viņš mani nemīlētu, nē! Tas ir tāpēc, ka ikdienā nav tik daudz laika mīlestībai! Bet vai tamdēļ bojāt dzīvi? Vai grauzt otru? Nē! Daudz vienkāršāk ir iegādāties mīļākos, kas spēj likt tev justies sievišķīgai, gribētai, valdzinošai un kārdinošai. Tas viss sagādā prieku būt dievietei, jo šīs sajūtas pēc laulības noslēgšanas joslas var vienkārši izsvītrot no dzīves!”

Jā… Rodas jautājums, vai vīrieši pamana, kurā brīdī viņi dvēseliski ir pazaudējuši savu sievieti? Vai vīrieši aizdomājas par to, vai viņu sieviete vēl pieder viņiem?

Viegli teikt, ka jādomā arī sievietei, bet, ziniet, es teikšu tā: pārāk daudz tiek uzlikts tieši uz sievietes pleciem! Varbūt, ja vīrieši negrib pazaudēt savas sievas, beidzot sāks aizdomāties?



Tev patiks arī...

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

Oficiālais ClubX.lv blogs

X