Pirmā nakts

Tas viss sākās pavisam nevainīgi. Mēs ar Lauru bijām kopā jau gadiem – vienmēr bijām bijušas ļoti tuvas. Draudzība, kas robežojās ar kaut ko vairāk. Taču līdz tai vienai naktij nebijām pārkāpušas neredzamo robežu.

Bija silta, smaržīga vasaras nakts. Mēs bijām pie viņas dzīvoklī, iedzērām nedaudz vīna un klausījāmies mūziku. Viņas mati bija vaļā, acis dzirkstīja... un man bija grūti novērst skatienu. Viņa pamanīja. Viņa vienmēr pamanīja.

“Tu šovakar esi pavisam citāda,” viņa čukstēja, pietuvojoties. Es sajutu viņas elpu uz savas kakla ādas. Kad viņas roka pieskārās manam augšstilbam, es neattālinājos. Tieši otrādi – viss ķermenis iekarsa no viņas tuvuma. Skūpsts, kas sākās kā kautrīgs pieskāriens lūpām, pārvērtās par kaislīgu vēlmes eksploziju.

Apģērbs krita viens pēc otra. Viņas rokas bija pārliecinošas, bet maigas. Viņa zināja, ko dara. Katrs pieskāriens bija kā elektrība. Mēs glāstījām viena otru kā mākslu – lēni, izbaudot katru centimetru. Viņas mēle rotaļājās ar maniem krūšu galiem, un es knapi spēju atturēties no elsām.

Kad viņa nolaidās zemāk, es vairs nedomāju, tikai jutu. Mana elpa kļuva sasteigta, gurni pašķīrās bez uzaicinājuma. Viņas mēle bija kā maģija – uzmanīga, ritmiska, vilinoša. Mana kulminācija bija spēcīga un dziļa – kā viļņi, kas sitas pret klintīm. Es satvēru viņas matus un nespēju beigt drebēt.

Pēc tam mēs gulējām cieši savijušās, kailas, sviedros un smaidā. “Es gribu tevi vēl,” viņa iečukstēja. Un es zināju – šī nakts bija tikai sākums.

[dpic=ff8a14f54a363.jpg][/dpic]