Neesi lietotājs??
Reģistrējies

Diskusijas

Citu lietotāju diskusijas

Trīs elpas

19/05/2025 17:22
ievietoja
Kad Zane pirmo reizi ieminējās par ideju, Mārtiņš tikai pasmaidīja. Viņiem jau bija bijušas sarunas par fantāzijām — bez sprieduma, bez robežām. Taču šī ideja... sekss trijatā — tā bija cita teritorija.

Viņa sacīja:
— Es negribu to darīt, ja tu negribi. Bet es gribētu piedzīvot, kā tas ir. Ne jau ar jebkuru. Tikai, ja jūtu uzticību.

Mārtiņš klusēja. Viņš nebija greizsirdīgs cilvēks, bet domas par to, kā kāds cits pieskaras viņai, lika sirdij straujāk sisties — nevis no dusmām, bet no nezināmā. Kaut kas tajā šķita aizliegtā mērā skaists.

Nedēļu vēlāk viņi iepazinās ar Ievu. Tas notika nejauši — izstādes atklāšanā. Viņa bija māksliniece, brīva savās kustībās, ar zemu balsi un skatienu, kas nevis vēroja, bet aicināja. Saruna par erotismu mākslā nemanot kļuva par sarunu par robežu nojaukšanu.

Trīs glāzes vīna vēlāk viņi jau smējās par to, cik neērti būtu vienā gultā, bet nevienam vairs nebija neērti.

Tā vakara nakts sākās lēni. Istabā bija sveces, mūzika — nevis, lai radītu noskaņu, bet lai kliedētu trauksmi. Zane pieskārās Ievai pirmā. Tas bija maigs, gandrīz uzmanīgs pieskāriens — ne seksuāls, bet silts. Mārtiņš skatījās un juta, ka šis nav brīdis par viņu vai viņām. Tas bija viņu starpā, un viņš bija daļa no tā.

Pēc brīža vairs nebija svarīgi, kurš pieskaras kuram. Viss bija vienlaikus. Trīs elpas. Trīs rokas. Trīs vēlmes, kas savijās vienā mierīgā, pieņemošā enerģijā. Tas nebija porno vai instinkts — tas bija kaut kas intīmāks, dziļāks. Kā atvērt dienasgrāmatu un aicināt kādu tajā ierakstīt savu vārdu.

Nebija drāmas, nebija vainas. Tikai nogurums un apmierinājums, kas nāk, kad ķermenis un prāts beidzot jūtas saskaņā.

Rītā viņi dzēra kafiju klusumā. Neviens nesmaidīja samāksloti, neviens nejutās neveikli. Ieva aizgāja pirmā. Pirms durvju aizvēršanas viņa teica:
— Paldies. Jūs esat skaisti kopā.

Un kad durvis aizvērās, Zane un Mārtiņš skatījās viens uz otru. Nebija jārunā. Viņi bija vienu nakti šķērsojuši robežu, un tagad viņi zināja — mīlestība nezaudē vērtību, kad tiek dalīta. Tā tikai kļūst bagātāka.
...