Nerātni

Nekad neesmu bijusi no tām lielajām tusētājām, bet tovakar man tik ļoti gribējās iziet no mājas, ka biju gatava iet viena, jo neviena no draudzenēm nebija pierunājama.
Pulkstenis bija aptuveni seši vakarā, kad es, pēdējo reizi ieskatīdamās spogulī, izgāju no mājas īsos plandošos svārciņos, puscaurspīdīgā blūzītē ar diezgan lielu dekoltē un jaunajās augstpapēžu kurpēs.

Vispirms es gribēju nedaudz pasēdēt un iedzert kādā krodziņā Vecrīgā. Nokāpu diezgan trokšņainā pagrabiņā, jau uzreiz ievēroju, ka tur pārsvarā ir vīrieši. Piegāju pie bāra, ieinteresēti lūkodamās apkārt, tad, uzsmaidīdama bārmenim, pasūtīju martīnī.
Jau pirmais malciņš man atgādināja kādu notikumu no studiju laikiem, es iegrimu mazliet erotiskās atmiņās. Tieši visinteresantākajā mirklī, kad mēs trīs draudzenes bridām jūrā kailas peldēties, kāds mani uzrunāja. Es nosarkdama no savām domām, it kā būtu to izteikusi skaļi, pagriezos.

-Vai drīkstu jums izmaksāt kādu dzērienu? – ar aizdomīgu smaidu uz lūpām jautāja kāds tumši iededzis vīrietis.
-Bet man jau viens ir – es teicu, ieskatīdamās savā tukšajā glāzē.
-Tad jau laikam kāds būs to izdzēris, kamēr jūs sapņojāt! – pajokoja simpātiskais vīrietis. –Mani sauc Roberts, varbūt iesim apsēdīsimies kādā nomaļākā vietā?
-Jā, tad jau laikam man būs jāpiekrīt jūsu piedāvājumam, es esmu Santa.- es atbildēju smaidīdama un mēs devāmies apsēsties pie galdiņā kādā nišā.

-Klau, vai tu sapņoji par mani, ka tik ļoti nosarki? – jautāja Roberts ar erotisku pieskaņu balsī.
Es paliecos uz priekšu tā, ka manas blūzītes dekoltē atklāja skatienam sarkanu mežģīņu maliņu, un samtainā balsī noteicu:
-Jā, bet vai tad sapni var salīdzināt ar īstenību!
Man pašai pārskrēja mazas trīsas, es jutu kā piebrieda mani krūšu galiņi. Šī spēle mani aizrāva.
-Bet es ceru, ka tagad tu nesapņo, - teica Roberts un viegli pieskārās manai rokai. Arī viņu es biju aizrāvusi. Roberta balsī varēja saklausīt ieskanamies iekāri.

Vārdu pārmaiņu mēs turpinājām vēl kādu laiciņu, es lēnam dzēru otru martīnī glāzi, Roberts vēroja kā maza pilīte nopil no manām puspavērtajām lūpām un aizkrīt aiz blūzītes. Es zināju, ka arī viņš uzbudinās, diemžēl mūs šķīra mazais apaļais galdiņš, tādēļ ilgas pēc pieskārieniem bija jo stiprākas.
Šeit kļuva tik karsts, ka vairs nebija iespējams paelpot, es uzaicināju Robertu pastaigāties. Mēs krēslā klīdām pa Vecrīgas ieliņām, vējš plandīja manus svārciņus brīžiem paceldams tos tik augstu, ka skatam atklājās mazās sarkanās string biksītes, ko biju šodien uzvilkusi; šis skats nevienu nevarēja atstāt vienaldzīgu. Vienā tādā brīdi Roberts ierāva mani kādā pavisam mazā ieliņā, piespieda pie mūra sienas. Es jutu viņa saraustīto elpu uz kakla, piebriedušo bikšu priekšu vēdera lejas daļā, manas kājas vai ļima aiz iekāres un kaisles.

Kad Roberts atkāpās, es knapi noturējos kājās. Viņš jautājoši palūkojās uz mani, es aiz džinsu malas pievilku Robertu tuvāk un atpogāju viņa bikses. Roberta stingrais loceklis manās rokās pulsēja, viņš pats viegli elsoja. Es pietupos un ar mēles galiņu kairināju Robertu un liku viņam nedaudz pamocīties. Tad atrāvos un lielā satraukumā piecēlos, man netraucēja pat doma, ka kāds varētu mūs pieķert, vienīgais, ko gribēju, bija Roberta loceklis manī. Šī doma vien mani nepārtraukti turēja uzbudinājuma valgos.

Roberts sagrāba mani, viņa rokas kāri slīdēja pār manu ķermeni, likdamas tam izliekties no baudas. Roberts pacēla manus svārciņus, novilka manas jau mitrās biksītes atsegdams gludu kaunumu ar rudu matiņu strīpiņu. Mana kājstarpe bija slapja, sula no manas maksts tecēja gar kāju, Roberts to kāri nolaizīja, padarīdams mani vai traku. Kad viņš piecēlās, loceklis piespiedās manai spraudziņai, Roberts satvēra mani aiz dibena, pacēla un lēnam paņēma mani. Man izlauzās skaļš vaids, es elsoju.

Robertu bija pārņēmusi mežonīga iekāre; mani vēl neviens nebija paņēmis tik brutāli! Tad mani pārņēma orgasms, es iecirtu nagus Roberta plecā, no manas mutes izlauzās kliedziens. Tad beidza arī Roberts, silta spermas straume iešļācās manī un pilēja gar kājām. Roberts nolika mani zemē un pats atslīga pret mūra sienu. Tikai tad es pamanīju, ka mūs kāds ir novērojis, bet šis lūriķis tūlīt arī aizskrēja.

Es savācu savas mantas un nemaz neuzvilkusi biksītes atslīgu taksometra aizmugurējajā sēdeklī, kuru Roberts man bija izsaucis. Ieslīgdama vieglā snaudā, es nemaz nepamanīju, ka glītajam taksometra šoferim spogulītī pavērās visai rosinošs skats uz manu vēl mitro kājstarpi...